15. {. 2010.
Der amerikanische Albtraum. Das Goetheanum, Nr.19, 7.Mai, 2010
Autors: Johannes Wircs, mikrobiologs, Geteānuma pētnieciskā institūta dabaszinātniskās sekcijas līdzstrādnieks, specializācijas joma: biotehnoloģijas, gēnu tehnoloģija, ģenētika, ekoloģija.
Franču žurnāliste Marija Monika Robina savā grāmatā „Ar indēm un gēniem”, kas tulkota jau 16 valodās, sniedz detalizētu pētījumu par pasaulē vadošā sēklu ražošanas lielkoncerna Monsanto darbību.Viņas grāmatā analizēts liels daudzums oficiāli pieejamo dokumentu, iekļaujot tajā autores intervijas,kurās dokumentētas pasaules lauksaimniecību ietekmējošās vispārējās varas spēles.
Savā mājas lapā Monsanto sola līdz 2030.gadam dubultot 2000. gada kukurūzas, kokvilnas un rapša ražas un ievērojami kāpināt kviešu un rīsu ieguvi. Pie tam to audzēšanas procesā tiek solīts izmantot par trešdaļu mazāk resursu, samazināt augsnes eroziju, ierobežot augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Tas uzlabošot dzeramā ūdens kvalitāti, kā arī zemnieku dzīvi jaunattīstības valstīs. „Tā ir ilgtspējīga lauksaimniecība, par kuru garantē Monsanto sēklas.”,- tā beidzas koncerna misijas apraksts. Tiek solīts, ka gēnu tehnoloģijas ievadīs cilvēces zelta laikmetu.
Autore savā grāmatā apkopojusi intervijas ar dažadu iestāzu darbiniekiem, paša Monsanto pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem, kas cietuši no koncerna augu aizsardzības līdzekļu kaitīgās blakusiedarbības. Tās sniedz skarbu ieskatu koncerna pasaules virskundzības plānos.
Varas tieksme
Autore gluži kā detektīve Monsanto personā atklāj monstrozu antisociālu veidojumu, - tas ir biedējošs stāsts par gēnu tehnikas uzvaras gājienu lauksaimniecībā. Lai garantētu ekonomisku veiksmi, kā arī tiecoties pēc pasaules mēroga virskundzības savā sfērā, koncerns izmantojis kā politiskos, tā zinātniskos mehānismus. Tas daudzviet novedis lauksaimniekus pilnīgā atkarībā vai ļaunākajā gadījumā pie bankrota. Koncerns ir maldinājis patērētājus, diskreditējis pētījumu rezultātus, manipulējot ar tiem pēc pašu vajadzības.
Jau 14 gadus ASV tiek audzētas ģenētiski modificētas kultūras(ĢM)- kukurūza, soja, rapsis, kokvilna. Neraugoties uz to, ka Monsanto sola ar mazāku darbaspēka un tehnikas daudzumu panākt lielākas ražas, fermeru ienākumi tāpat kā citur pasaulē turpina kristies. Pie tam eksports uz Eiropu un Āziju ir daļēji vai pat pilnībā apsīcis. Amerikāņu zemnieki spēj izdzīvot tikai pateicoties valsts finansiālajam atbalstam.
Ekonomiska katastrofa
Monsanto ar saviem solījumiem ir izdevies pārliecināt par labu ģenētiski modificēto kulultūru audzēšanai ne tikai amerikāņu zemniekus vien. Tā, piemēram, Argentīnā , Brazīlijā, Paragvajā ar valsts atbalstu tika pilnībā izpostīta tradicionālā lauksaimniecība, milzīgās sojas monokultūras audzēšana vietējos iedzīvotājusi nereti iedzina badā un nabadzībā: tā pati soja, kuru Amerikā un Eiropā izmanto piena liellopu un gaļas lopu barošanai. Lauku pamešana, vietējo iedzīvotāju saindēšnās, svešu veidojumu rašanās bērniem Raundapa ietekmē – pret šo herbicīdu ĢM –augi ir panesīgi. Citās valstīs, galvenokārt, Indijā koncerns uzpērk graudu ražošanas uzņēmumus, aizstājot nemodificēto sēklu materiālu ar modificēto. Zemniekiem neatliek nekas cits , kā iegādāties Monsanto sēklas kopā ar speciāli tam izstrādāto herbicīdu Raundap. Augstās ražošanas izmaksas un biežās neražas, pārmērīgās parādsaistības lauksainiekus noved pat līdz pašnāvībai, iedzerot Monsanto herbicīdu. Šādi izmisuma pilni soļi nav novēroti reģionos, kur dominē bioloģiskā lauksaimniecība. Šie lauksaimnieki nenonāk parādu jūgā, jo viņu izmantotās sēklas nav tik dārgas, un daļēji var tikt izmantots arī pašu izaudzētais sēklu materiāls. Neražas gadus pārdzīvot ir vieglāk, jo zaudējumus var kompensēt , realizējot citus produktus. Bez tam ar bezprocentu aizdevumiem talkā var nākt ražotāju kooperatīvi, kā projektā bioRe, kas garantē kokvilnas piegādi šveiciešu uzņemumam Coop.
Iestādes Monsanto kalpībā
Gēnu tehnoloģiju straujā izplatība Amerikas lauksaimniecībā sabiedrībai palika tikpat kā nepamanīta. Tas bija iespējams tikai pateicoties lielkoncerna politiskās ietekmes pieaugumam. Autore intervijās izseko, kā Monsanto manipulējis ar Lauksaimniecības ministriju un Veselības uzraudzības inspekciju. Atklājās, ka pastāvējis ierēdņu un menedžeru starpslānis, kas ļāvis ieviest un komercializēt gēnu tehnoloģijas ceļā iegūto govju augšanas hormonu(BST), kas kāpina govju pienīgumu, kā arī veicināt ģenētiski modificēto kultūru audzēšanu. Šim nolūkam tika ieviests jauns termins-substancionālā ekvivalence, kas ir juridisks nevis zinātnisks koncepts. Tas apgalvo, ka ĢM produktiem ir tāds pats sastāvs kā dabīgajiem, bez gēnu tehnoloģiju palīdzības ražotajiem. Tas ļāva no ar hormoniem barotājām govīm iegūto produkciju, kā arī ģenētiski modificētos augus pārdot bez norādes par to. Tas ir uzskatāms patērētāju tiesību pārkāpums. Līdzšinējo praksi nav spējuši manīt pat pētījumi, kas uzskatāmi parāda, ka BST-govju produkcijas lietošana var izraisīt vēzi; pelēm un žurkām , kas tika barotas ar modificēto kukurūzu, tika novēroti organiski bojājumi un izmaiņas asinsainā.
Taču Monsanto bija par maz ar uzvaru pār patērētājiem vien. Ik gadus Monsanto iegulda savā biznesā vairākus miljonus dolāru un min lauksaimniekiem uz papēžiem, tos apsūdzot patenta nodokļa nemaksāšanā par sēklu materiālu. Cita starpā izrādījās, ka laukos, kur nekad nebija izmantotas Monsanto sēklas, šie augi tomēr aug. Iemesli tam ir dažādi: ziedputekšņu izplatība ar vēju un augu transportēšana piesārņo nemodificētās kultūras. Sēklu sajaukšanās notiek to transportēšanas un iepakošanas laikā. Fermeri reti aizstāvas pret šadām apsūdzībām. Kanādas rapša audzētājs Persijs Šmeizers savā cīņā pret Monsanto šajā ziņā ir kļuvis par paraugu, un 2007. gadā par to pat ieguvis alternatīvo Nobela prēmiju. Intervijās atklājas, ka lauksaimnieki , vairoties no garas un pazemojošas tiesāšanās ar Monsanto, vienojas un maksā tam lielas kompensācijas. Koncerna aicinājums vietējā radio, ziņot par savu kaimiņu pārkāpumiem, sāk jau atgādināt raganu medības, un daudzviet apdraud lauku sociālo kultūru. Neskatoties uz to, ka Mišela Obama Baltajā namā saimnieko ar bioloģiskajām metodēm, prezidents Baraks Obama jaunradītajā nacionālās pārtikas institūtā un ASV lauksainiecības produktu tirdzniecības pārstāvniecības birojā pieņemis darbā Monsanto un Corp Life bijušos menedžerus. Tas liek domāt, ka ģenētiski modificētās pārtikas jomā nekādas izmaiņas, vismaz tuvākajā laikā, nav gaidāmas.
Zinātniskais kaujas lauks
Autore vairākkārt intervējusi zinātniekus, kas savā darbā saskārušies ar ģenētiski modificētās pārtikas lietošanas riskiem. Parasti ražotāji šādus iebildumus uzklausa labprāt, jo tie ļauj uzlabot ražošanas procesu un celt produkta kvalitāti. Modificēto augu gadījumā tas ir citādi. Ar apbrīnojamu brutalitāti tiek noliegti esošo pētījumu rezultāti, un izpostīta pašu zinātnieku karjera. Pat lielas zinātniskas institūcijas ir iesaistījušās šajā cīņā, apdraudot pētnieku karjeru un eksistenci. Arpads Pusztajs – fiziologs no Lielbritānijas, barojot žurkas ar ĢM-kartupeļiem, novēroja tām virkni organisku bojājumu. Lai gan institūta direktors viņa darbu sākotnēji uzteica un pat paslavēja par veiksmīgu uzstāšanos televīzijā, Royal Society ietekmē, kā arī angļu valdības un ASV valdības uzdevumā vēlāk lika zinātnieka laboratoriju aizzīmogot, un aizliedza viņam par šiem pētījumiem informēt mēdijus. Toties viņa kritiķiem tika dota absolūta brīvība nomelnot pētījumu rezultātus, apšaubot to zinātniskumu.
Policijas uzraudzībā autorei Sanfarncisko sniedza interviju Ignacio Čapella. Kopā ar saviem līdzstādniekiem viņš atklāja, ka kukurūzas dzimtenē - Meksikā, ĢM kukurūzas šķirnes tiek sajauktas ar vietējām šķirnēm. Pēc raksta publicēšanas žurnālā „Nature” Monsanto tuvu stāvošo zinātnieku vidū sacēlās vesela sašutuma vētra. Atvainojušies, žurnāla darbinieki bija spiesti rakstu izņemt no apgrozības.”Speciālisti” internetā kritizēja Čampellu. Vēlāk atklājās, ka tie ir Monsanto paspārnē strādājošas firmas PR līdzstrādnieki. Dažus gadus vēlāk , kad kāds Meksikas valdības institūta darbinieks tomēr apstiprināja Čampellas pētījumu rezultātu patiesumu, laikraksts reaģēja gandrīz vai groteski. Redakcija nevēlējās rakstu pieņemt, atrunājoties, ka pētījumu rezultāti esot jau zināmi. Lai gan Čampella uzvarēja tiesas procesā par savu atlaišanu no Berklejas universitātes Kalifornijā, tomēr viņa zinātniskā karjera ar to bija beigusies. Viņš vairs nespēja saviem projektiem piesaistīt trešos līdzekļus, un bija spiests pētījumus izbeigt. Vēl ļaunāk klājās Gabrielai Malatestai no Itālijas. Zinātniece bija atklājusi, ka eksperimentos ar modificēto soju barotajām pelēm radās izmaiņas šūnu līmenī. Pēc rezultātu ieguves zinātniecei vajadzēja pētījumus nevien izbeigt, bet arī pamest darbu institūtā. Uz jautājumu, kāpēc tā noticis, viņa atbildēja: neviens negrib aiztikt nepatīkamus jautājumus, runāt par Monsanto un modificēto pārtiku.
Atmoda
Sarunu valodā genotehnoloģiskās izmaiņas augiem tiek sauktas arī par gēnu manipulācijām. Ar manipulāciju jāsaprot Monsanto darbības stils visplašākajā nozīmē: saimnieciskajā, juridiskajā un garīgajā jomās. Izlasot Marijas Monikas grāmatu kļūst skaidrs, kas diskusijā par gēnu tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā, sabiedrībai jāatbrīvojas no saviem naivajiem priekšstatiem. Ir zināms,ka ģenētiski modificēto monokultūru audzēšana noved pie bada un nabadzības, izposta tradicionālo lauksaimniecību, saindē apkārtējo vidi, ignorē elementāras pamattiesības, novedot līdz absurdam zinātnes centienus rast atbildes uz to interesējošiem jautājumiem. Ir jāsper nākamie soļi, kas garantētu likumīgu apiešanos ar apkārtējo vidi, ievērotu zemnieku un patērētāju tiesības, saglabātu valstu suverenitāti , veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību. To var panākt tikai ar savstarpēju cieņu, solidaritāti nevardarbīgā ceļā.Te vietā atcerēties Mahatmu Gandi un Mārtiņu Luteru Kingu. Viņi ar pašu vadītajām tautas kustībām, turoties pie šiem trim pamatprincipiem, spēja mainīt pasauli. To iespēj tikai brīva, aktīva un atbildīga personība.
Vispasaules aicinājums pret pārtikas produktu, sēklas materiāla, dzīvnieku pakļaušanu Monsanto monopolistiskajai darbībai. Eiropas patentu padome pašlaik nodarbojas ar fundamentālu jautājumu: patentu uz konvencionālajiem augiem un dzīvniekiem.To parakstījušās personas, organizācijas, institūcijas apelē pie valdībām, patentu pārvaldēm, aicinot pārskatīt patenta tiesību likumus. Ir jāmaina ES un ASV un citu valstu patenta likumi, lai novērstu nedaudzu lielu koncernu kontroli pār ģenētiskajiem resursiem un apturētu pieaugošo monopolizēšanās procesu. Ar jaunām direktīvām jānosaka tiesības uz pārtiku, jāaizliedz patents uz lauksaimniecībā izmantojamajiem augiem un dzīvniekiem. Informācija: www.no-patents-on -seeds.org.
Marija Monika Robina: Ar indēm un Gēniem. Kā biotehniskais koncerns Monsanto maina mūsu pasauli, no franču val. vācu valodā tulkojusi Dagmāra Maleta, DVA Minhene 2009, 464 lpp.
Johannes Wircs, dzimis 1965, mikrobiologs, Geteānuma pētnieciskā institūta dabaszinātniskās sekcijas līdzstrādnieks, specializācijas joma: biotehnoloģijas , gēnu tehnoloģija, ģenētika, ekoloģija.
No vācu valodas tulkojusi Valda Salmiņa
« Atpakaļ
