R.Šteiners. Berlīnes draugiem. (Fragments)

03. {. 2007.

Cilvēks redz
Ar pasaules dotajām acīm;
Viņu saista, ko viņš redz,
Ar pasaules prieku un pasaules sāpēm;
Tas saista viņu ar visu,
Kas tur top, bet arī ne mazāk
Ar visu, kas tur brūk
Bezdibens tumšajā naktī.

Cilvēks skata
Ar gara dāvātām acīm;
Viņu saista, ko viņš skata,
Ar gara cerībām un gara izturības spēku;
Tas saista viņu ar visu,
Kas mūžībā sakņojas
Un mūžībā augļus nes.

Bet cilvēks skatīt var tikai,
Ja viņš savas iekšējās acis
Pats izjūt kā Gara - Dieva dāvanu,
Ko viņa dvēs`les klēpī,
Cilvēka miesas templī
Dievu darbi veidojuši.

Cilvēce ir aizmirsusi
Dievišķo iekšpasauli;
Bet mēs to gribam pacelt
Savas apziņas spožajā gaismā,
Un nest tad pāri gruvešiem un pelniem,
Dievu liesmu cilvēku sirdīs.

Tulkojis Jānis Garonskis.

« Atpakaļ