Alianses mērķi.
Cieņa pret cilvēku un cilvēka individuālā attīstība ir Eiropas kultūras centrālās vērtības. Jau 80 gadus šo vērtību attīstību veicina Rudolfa Šteinera pielietojamās antroposofijas iniciatīvas. Ir nodibinātas un darbojas iniciatīvas, kas strādā lauksaimniecības, pedagoģijas, ārstnieciskās pedagoģijas un medicīnas nozarēs un to darbā tiek augstu vērtēta cieņpilna attieksme pret cilvēku un augsta darba kvalitāte. Alianses uzdevums ir tiesiski nodrošināt Eiropas pilsoņiem šīs vērtības, veicinot Eiropas sabiedrības tālāku attīstību.

Maijs (21.aprīlis – 21.maijs) Iekšējs līdzsvars kļūst par progresu attīstībā

No godbijības, kas kopību ar citām individualitātēm pārdzīvo kā brīvību, izaudzis uzupurēšanās spēks kļūst par līdzsvara pārdzīvojumu, jo šī uzupurēšanās spēja ļauj pārdzīvot līdzīgo caur līdzīgo, garīgo caur garīgo, indi-vidualitāti caur individualitāti. Šis pārdzīvojums ir jebku-ras izziņas pamatā. Izzinot mēs dodamies ar mūsu pašu garu pie gara, kas dzīvo visās pasaules parādībās. Tas nebūtu iespējams, izzinot tikai caur uztveri, tikai ļaujot pasaules parādībām atspoguļoties mūsu maņās. Tad mēs paliktu ārpus īstenības, kas tad liktos it kā pabeigta bez mūsu gara līdzdalības.

  R.Šteiners. Cilvēka gribas noslēpumi. Arimana inkarnācijas sagatavošana.

 Ir ļoti nepieciešams, lai turpmākajā cilvēces kultūras attīstībā ieplūstu tas, ko mēs saucam par garazinātni. Mums šodien skaidri jāpasaka: izglābt cilvēci no straujas lejupslīdes ir iespējams, tikai pievēršoties jaunajai atklāsmei, ko sniedz garīgā izziņa.

Redziet, mīļie draugi, pret to viens otrs var izteikt daudz emocionālu un loģisku iebildumu. Var teikt, ka mūsu laikā ir grūti panākt, lai plašākas aprindas pieņemtu garazinātniskās atziņas, kuras taču sākumā var nākt tikai no atsevišķiem, nedaudziem cilvēkiem, kuri ir ieguvuši iespēju dziļi ieskatīties garīgajā pasaulē. 

Februāris (21.janvāris – 21.februāris). Nerunīgums kļūst par meditatīvo spēku.

Tas, kurš uzticībā savam liktenim ir iepazinis savas patiesās būtības nemirstību, kļūst nerunīgs. Patiesais ne-runīgums atbilst tam, ko Bībele sludina kā "metanoju" jeb atgriešanos. Tas ir priekšnoteikums būtiskām iekšē-jām pārmaiņām. Nerunīguma pretstats ir nodošanās ju-tekliskai dzīvei, kurā cilvēka nemirstīgā būtība zaudē sevi, zaudē savu pašapziņu. Turpretī, piedzīvojot klusu-mā nobriedušo pārvērtību, tā it kā pamostas un sāk apzi-nāties pati sevi. 

Lielā visaptverošā gudrība, kas pirmajos kristietības gadusimteņos vēl centā izprast Golgātas mistērijas patieso būtību, pamazām nogrima Rietumpasaules materiālismā. Šis materiālisms attīstījās pamazām. Sākumā vēl vājie, pirmajos gadsimtos pamanāmie materiālisma asni auga lēnām un tikai vēlāk pilnīgi pārņēma visu Rietumpasaules civilizāciju. Tā jau samērā drīz austrumnieciskā reliģiskā doma savienojās ar Rietumu pasaulē izveidojušos valsts ideju. Jau ceturtajā gadu simtenī kristietība kļuva par valsts reliģiju – tas ir, kristietībā ienāca kaut kas, kas vairs nav reliģija.

Apziņas stāvokļi – blakusvingrinājumi. (Lekcija)

No vakardienas izklāstiem jūs redzējāt, cik svarīgi ir attīstīt kopienas izjūtu (Gemeinschaftsstimmung). Tas nozīmē, - uzvarēt tikai sava Es respektēšanu, ja runa ir par dziļāku ieiešanu garīgajā dzīvē. Tam, kas ir centīgs savā okultajā attīstībā, bez visa pārējā, ir jāatbrīvojas no sekojoša egoisma veida.  Cilvēki darbojas viens ar otru, un, ja kāds ir sasniedzis vairāk, tad viņš to nav sasniedzis priekš sevis, bet priekš visiem pārējiem, un tie ir aicināti viņā ieklausīties. Caur to viņu spēki tiek palielināti, un tieši tādēļ, ka viņiem ir šī uzticība, pakāpeniski viņi paši kļūst zinoši. Nevajag gribēt spert otro soli pirms pirmā....