Dvēseles kalendārs
Priekšvārds Gadskārtai ir sava īpata dzīve. Cilvēka dvēsele šai dzīvei var just līdzi. Ja cilvēka dvēsele ļauj sevi ietekmēt no visa tā, kas no nedēļas uz nedēļu runā savādāk, - tikai tad šī cilvēka dvēsele, pateicoties tādai līdzdzīvošanai, īsti atradīs pati sevi. Cilvēks sajutīs, ka šajā līdzdzīvošanā gadskārtām viņa dvēselē izaugs spēki, kas to stiprinās no iekšienes. Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki, kas rodas no līdzdzīvošanas gadskārtām un kas to no iekšienes stiprina, - viņā grib būt modināti. Cilvēka dvēsele pamanīs, ka šādi spēki tajā grib būt modināti no tās līdzdalības, kas dvēselei var būt pasaules gaitu jēgā, kāda šī gaita noris laiku secībā. Cilvēks vienīgi tādā kārtā pamanīs, kādas maigas, bet nozīmīgas saites ir starp viņa dvēseli un pasauli, kurā šī dvēsele iedzimusi. Šajā kalendārā katrai nedēļai ir nozīmēta sava vārsma. Ikviena tāda vārsma cilvēka dvēselei ļauj dzīvot līdzi tam, kas attiecīgajā nedēļā noris kā daļa no kopējās gada dzīves. Katrā vārsmā līdz ar to būs izteikts arī tas, kas attiecīgajā visa gada daļā atbalsojas dvēselē, ja vien šī dvēsele ar gadskārtām savienojas. Sasniegt to ar dvēseles kalendāru iespējams, ja ir ticība tam, ka līdzdzīvošana savās nomaņās pasaules gaitām šo vārsmu garā dvēselei būtu kaut kas, pēc kā tā kāro, ja vien šī dvēsele pareizi saprastu sevi pašu.
Vienpadsmitā nedēļa (14. – 20.jūlijam) Divpadsmitā nedēļa (21. – 27. jūnijam) Trīspadsmitā nedēļa (28. jūnija – 4.jūlijam) Četrpadsmitā nedēļa (5. – 11. jūlijam) Piecpadsmitā nedēļa (12. – 18. jūlijam) Sešpadsmitā nedēļa (19.- 25. jūlijam) Septiņpadsmitā nedēļa (21. jūlija – 1. augustam) Astoņpadsmitā nedēļa (2. – 8. augustam) Deviņpadsmitā nedēļa (9. – 15. augustam) Divdesmitā nedēļa (16. – 22. augustam) Divdesmit pirmā nedēļa (23. – 29. augustam) Divdesmit otrā nedēļa (30. augusta – 5. septembrim) Divdesmit trešā nedēļa (6. – 12. septembrim) Divdesmit ceturtā nedēļa (13. – 19. septembrim) Divdesmit piektā nedēļa (20. – 26. septembrim) Divdesmit sestā nedēļā (no 27. septembra-3. oktobrim) Divdesmit septītā nedēļa (4.-10. oktobrim) Divdesmit astotā nedēļa (11.-17. oktobrim) Divdesmit devītā nedēļa (18.-24. oktobrim) Trīsdesmitā nedēļa (25.-31. oktobrim) Trīsdesmit pirmā nedēļa (1.-7. novembrim) Trīsdesmit otrā nedēļa (8.-14. novembrim) Trīsdesmit trešā nedēļa (15.-21. novembrim) Trīsdesmit ceturtā nedēļa (22.- 28. novembrim) Trīsdesmit piektā nedēļa (29.nov.- 5. decembrim) Trīsdesmit sestā nedēļa (6. – 12. decembrim) Trīsdesmit septītā nedēļa (13. – 19. decembrim) Trīsdesmit astotā nedēļa (20. – 26. decembrim) Trīsdesmit devītā nedēļa (27.dec. – 2. janvārim) Četrdesmitā nedēļa (3. – 9. janvārim) Četrdesmit pirmā nedēļa (10. – 16. janvārim) Četrdesmit otrā nedēļa (17. – 23. janvārim) Četrdesmit trešā nedēļa (24. – 30. janvārim) Četrdesmit ceturtā nedēļa (31.janvārim – 6. februārim) Četrdesmit piektā nedēļa (7. – 13. februārim) Četrdesmit sestā nedēļa (14. – 20. februārim) Četrdesmit septītā nedēļa (21. – 27. februārim) Četrdesmit astotā nedēļa (28.februārim – 6. martam) Četrdesmit devītā nedēļa (7. – 13. martam) Piecdesmitā nedēļa (14. – 20. martam) Piecdesmit pirmā nedēļa (21. – 27. martam) Piecdesmit otrā nedēļa (28.martam – 4. aprīlim)
Pirmā nedēļa (5. – 11. aprīlim) Kad no pasauļu plašumiem Saule runā uz cilvēku jutekļiem, Un prieks no dvēseles dziļumiem Ar gaismu vienojas skatīšanā, Tad no patības apvalka traucas Domas telpu tālēs Un gan nespilgti, tomēr apzināti Vieno cilvēka būti ar gara esamību.
Otrā nedēļa (12. – 18. aprīlim) Tiecoties jutekļu visuma ārienē, Domu vara zaudē savu patību; Gara pasaules atkal atrod Cilvēka atvasi, Kuram tajās Jāatrod savs iedīglis, Bet sevī – Savi dvēseles augļi.
Trešā nedēļa (19. – 25. aprīlim) Uz pasauļu visumu runā, Sevi pašu aizmirstot Un atceroties savu pirmesamību – Cilvēka nomoda es: Tevī, Atbrīvojot sevi No savām īpatnību važām, Es izdibinu savu īsteno būtni.
Ceturtā nedēļa (26.aprīļa – 2. maijam) Es sajūtu savas būtnes būti – Tā runā nomaņa, Kas Saules gaismotajā pasaulē Ar gaismas plūsmām savienojas; Šī nomaņa Skaidrības dēļ Grib dāvāt domāšanai siltumu Un cilvēku ar pasauli Cieši savienot vienībā.
Piektā nedēļa (3. – 9.maijam.) Tai gaismā, Kas no gara dzīlēm Telpā auglīgi aužot, Dievu darbošanos izpauž – Parādās dvēseles būte plašināta līdz pasauļu esamībai Un augšāmcēlusies No šaurās patības iekšējās varas.
Sestā nedēļa (10. -16. maijam) No īpatnības piecēlies Mans pats nu atrod sevi Kā pasaules izpausmi Laika un telpas spēkos: Pasaule man rāda visur, Kā dievišķīgu pirmtēlu Paša attēla patiesību.
Septītā nedēļa (17. – 23.maijam) Mans pats, viņš draud aizbēgt, No pasaules gaismas vareni pievilkts; Tad rādieties jūs, manas nojautas, Savās tiesībās spēcīgi: Aizstājiet manu domāšanas varu, Kas jutekļu māņos Pati grib zaudēt sevi.
Astotā nedēļa (24. – 30. maijam) Aug jutekļu varenība Sabiedrībā ar dievu darbošanām, Tās nospiež domāšanas spēku manu Līdz sapņu dobjumam. Ja dievišķīga būtne Grib vienoties ar manu dvēseli, Tad cilvēciskai domāšanai Pieticīgi jāapmierinās Ar sapņiem līdzīgu esamību.
Devītā nedēļa (31. maija – 6. jūnijam) Aizmirstot manas gribas īpatnības, Pasaules siltums pilda, vasaru vēstot, Man gara un dvēseles būtni; Gaismā sevi zaudēt Pavēl man gara skatīšana, Un spēcīgi nojautas vēsta man: „Zaudē sevi, lai atrastu sevi.”
Desmitā nedēļa (7. – 13. jūnijam) Vasarīgos augstumos Paceļas saules spīdošā būte – Tā paņem līdz manas cilvēciskās jūtas Savos telpas tālumos. Nojaušot iekšienē rosinās Sajūta Vēl tomēr dobji man vēstot: Reiz pienāks brīdis, kad atzīsi tu – Tevi tagad sajuta dievišķīga būtne.
Vienpadsmitā nedēļa (14. – 20.jūlijam) Šajā Saules stundā Atkarīgs no tevis atzīt gudro vēsti, Ka nodoties pasaules skaistumam Tevī tevi jūtot, var pārdzīvot Šo patiesību: “Var zaudēt cilvēka “es” un sevi atrast Pasauļu Esā. Jāņu noskaņa. Divpadsmitā nedēļa (21. – 27. jūnijam) Pasaules skaistuma spožums – Tas piespiež mani no dvēseles dzīlēm Paša dzīves dievišķīgos spēkus Atraisīt pasaules lidojumam: Sevi pašu atstāt, Uzticoties meklēdams sevi vienīgi Pasaules gaismā un pasaules siltumā. Vasara. Trīspadsmitā nedēļa (28. jūnija – 4.jūlijam) Un kad es esmu jutekļu augstumos, Tad manas dvēseles dzīlēs liesmo No gara uguns pasaulēm Šāds dievu patiesības vārds” Gara pamatos meklē nojaušot Atrast sevī radniecisku garu. Četrpadsmitā nedēļa (5. – 11. jūlijam) Jutekļu atklāsmēm nododoties, Es pazaudēju pašbūtnes tieksmi; Domu sapnis tas šķita, Apmājot laupīja man manu es, Bet jutekļu māņos jau tuvojas man Modinot, pasauļu domāšana. Piecpadsmitā nedēļa (12. – 18. jūlijam) Es jūtu, kā ir pasaules māņos Tā jutekļu dobjajā apziņā Ietinusi manu pašbūtni, Lai dotu man to spēku, Ko bezspēcīgs sev pašam dot Mans “es” savā aprobežotībā. Sešpadsmitā nedēļa (19.- 25. jūlijam) Apslēpt gara dāvanu savā iekšienē – Pavēl stingri manas nojautas, Lai Dieva dāvanas nogatavojoties, Dvēseļu pamatos augļus radot, Patības augļus nestu. Septiņpadsmitā nedēļa (21. jūlija – 1. augustam) Runā Pasauļu Vārds, Ko es caur jutekļu vārtiem Dvēseles dziļumos drīkstēju vest: “Piepildi tavas gara dzīles ar manām pasauļu tālēm, lai kādreiz atrastu Mani sevī!” Astoņpadsmitā nedēļa (2. – 8. augustam) Vai es dvēseli spēju plašināt, Lai tā pati sevi piesaistītu Saņemtajam pasauļu iedīgļa vārdam? Es nojaušu, ka man jāatrod spēks Dvēseli cienīgi veidot, Lai tā varētu kļūt par gara drānām. Deviņpadsmitā nedēļa (9. – 15. augustam) Noslēpumaini jauniegūto Apņemt ar atmiņu – Tā lai būtu manu centienu turpmākā jēga; Kļūstot stiprākai, tai jāmodina Manā iekšienē pašspēki Un topot mani jāatdod sev pašam. Divdesmitā nedēļa (16. – 22. augustam) Vienīgi tā es sajūtu savu esamību, Kas, būdama tālu no pasauļu esamības Sevī, Sevi pašu izdzēstu Un, ceļot vienīgi uz paša pamata, Sevī, Sevi pašu vajadzētu nonāvēt. Divdesmit pirmā nedēļa (23. – 29. augustam) Es jūtu, augļus nesot, svešu varenību, Kas, kļūstot stiprāka, Mani dod sev pašam; Iedīgli es sajūtu nogatavojamies Un nojautas gaismīgi aužam Iekšienē pie patības varenības. Divdesmit otrā nedēļa (30. augusta – 5. septembrim) Gaisma no pasauļu tālēm – Iekšienē tā spēcīgi turpina dzīvot; Tā kļūst par dvēseles gaismu Un iespīd gara dzīlēs Atraisīt augļus, Lai laika gaitās Cilvēka esam ļautu nogatavoties no Pasauļu Esa Divdesmit trešā nedēļa (6. – 12. septembrim) Jutekļu kairinājumu tieksmes Rudenīgi apslāpē sevi; Gaismas atklāsmē iejaucas Miglu dobjie plīvuri. Es pats redzu telpu tālēs Rudens ziemas miegu; Vasara pati sevi Man atdevusi Divdesmit ceturtā nedēļa (13. – 19. septembrim) Dvēseles esamība pati sevi ierauga, Sevi pašu vienmēr radot; Pasauļu gars, tas traucas tālāk Sevis paša pazīšanā no jauna atdzīvināts Un rada no dvēseles tumsības “es jutekļa” gribas augli. Rudens Divdesmit piektā nedēļa (20. – 26. septembrim) Tagad drīkstu piederēt sev Un spīdot izplatīt iekšējo gaismu Telpas un laika tumsā. Nodoties miegam spiež dabīgā būte; Dvēseles dzīlēm jābūt nomodā Un modri jāienes Saules svelmes Aukstās ziemas plūsmās. Miķeļu noskaņa Divdesmit sestā nedēļā (no 27. septembra-3. oktobrim) Daba! Tavu mātes esamību- Es nesu to savā gribas būtnē; Un manas gribas uguns varenība- Tā norūda manas gara tieksmes, Ka tās dzemdē pašsajūtu, Lai sevi nestu sevī. Divdesmit septītā nedēļa (4.-10. oktobrim) Manas būtnes dzīlēs iekļūstot, Nojautu pilnas ilgas man ir cēlonis, Ka pašaplūkošanā sevi pašu atrodu: Kā vasaras saules dāvanu, kas dīglī Sildot dzīvo rudens noskaņā, Kā manas dvēseles spēku dzinulis. Divdesmit astotā nedēļa (11.-17. oktobrim) Es varu, iekšienē no jauna dzīvināts, Sajust paša būtnes plašumus Un, spēku pildīts, domu starus No dvēseles saules varenības Dzīves mīklām atrisinot ziedot; Rast izpildījumu dažām labām vēlēšanām, Kurām cerība jau paralizēja spārnus. Divdesmit devītā nedēļa (18.-24. oktobrim) Sev pašam domāšanas spīdēšanu Iekšienē spēcīgi attīstot, Pārdzīvoto nozīmīgi izskaidrojot No pasauļu gara spēku avota viedokļa,- Tas man tagad ir: vasaras mantojums, Rudens miers un arī ziemas cerība. Trīsdesmitā nedēļa (25.-31. oktobrim) Dvēseles saules gaismā man plaukst Domāšanas gatavi augļi, Sevisapziņas drošībā Pārvēršas visa jušana. Prieka pilns es sajust varu Rudens gara pamošanos: Ziema manī modinās Dvēseļu vasaru. Trīsdesmit pirmā nedēļa (1.-7. novembrim) Gaisma no gara dzīlēm – Uz āru tā tiecas saulaini; Tā kļūst par dzīvības gribas spēku Un spīd jutekļu nespilgtumā, Lai spēkus atraisītu, Kas no dvēseles tieksmēm Cilvēka darbā Liek nogatavoties veices varenībām. Trīsdesmit otrā nedēļa (8.-14. novembrim) Es jūtu nogatavojoties paša spēku, Kā tas stiprinoties dod mani pasaulei; Savu paša būtni es jūtu, ka tā Spēcinoties pievēršas skaidrībai Dzīves likteņa aušanā. Trīsdesmit trešā nedēļa (15.-21. novembrim) Tikai tā es sajūtu pasauli: Kas, manai dvēselei nedzīvojot līdz, Pie sevis varētu atrast tikai salti tukšu dzīvību; Un kas, bez varenības atklājoties, Dvēselēs sevi no jauna radot, Sevī varētu atrast vienīgi nāvi. Trīsdesmit ceturtā nedēļa (22.- 28. novembrim) Kopā ar radušos pašesamību Savā iekšienē noslēpumaini atdzīvinam sevi: Tam, atmodinot pasauļu spēkus, Jāieplūst manas dzīves ārdarbos Un topot mani jāiekaļ eksistencē. Trīsdesmit piektā nedēļa (29.nov.- 5. decembrim) Ka tā atkal atrod sevi Dvēseles darbošanās tieksmē? Es jūtu, ka man vara dota Paša es kā locekli Pieticīgi ieviest Pasauļu Es’ā.
Tiecoties atklāties Noslēpumaini Pasauļu Vārds: „Pildi savu darbu mērķus ar Manu gara gaismu, lai tu ziedotu sevi caur mani!”
Svētlaimīgi cenšas manas sirds tieksme, Lai spīdot dvēseles iedīgļi Pasauļu pamatos sakņotos, Un Dieva vārds jutekļu tumsā Apskaidrojot visai esamībai cauri skan.
Dvēseles klēpī gara bērnu: Sirds gaišumā Pasauļu Svētais Vārds Ir dzemdējis Cerības debesu augli, Kas gavilējot pasauļu tālēs aug No manas būtnes Dieva pamata.
Es iegūstu Pasauļu Būtnes gaismu. Domu spēks, tas aug, Lai noskaidrojoties mani sev pašam dotu; Un modinot atdalās No domāšanas varenības Man pašsajūta.
Tad manos dvēseles pamatos pildās No sirds mīlestības pasaulēm Īpatnību tukšie māņi Ar Pasauļu Vārda uguns spēku.
Četrdesmit pirmā nedēļa (10. – 16. janvārim) Dvēseļu radītvarenība – Tā tiecas no sirds dziļumiem : Cilvēku dzīvē Dieva spēku Uzpūst līdz īstas darbošanās uzliesmojumam Sevi pašu veidot Cilvēku mīlestībā un cilvēku darbā. Četrdesmit otrā nedēļa (17. – 23. janvārim) Šajā ziemas tumsā Paša spēka izpaudums Ir dvēseles stiprā tieksme Sevi virzīt tumsumā Un nojaušot jau iepriekš sajust Caur sirds siltumu Jutekļu atklāsmi. Četrdesmit trešā nedēļa (24. – 30. janvārim) Ziemīgajās dzīlēs Sasilst gara īstenā esamība; Tā dod pasaules māņiem Caur sirds spēkiem esamības varenību; Pasaules aukstumam spītē Stiprinoties dvēseles uguns cilvēka iekšienē. Četrdesmit ceturtā nedēļa (31.janvārim – 6. februārim) Tverot jaunus jutekļu kairinājumus, Dvēseļu skaidrība pild, Atceroties pamākta gara dzimšanu, Juceklīgi zeļošo pasaules tapšanu Ar manas domāšanas radītgribu. Četrdesmit piektā nedēļa (7. – 13. februārim) Domu varenība nostiprinās Sabiedrībā ar gara dzimšanu, Tā skaidro jutekļu dobjos kairinājumus Līdz pilnīgam dzīvumam. Kad dvēseļu pilnums Grib vienoties ar pasaules tapšanu, Tad jutekļu atklāsmei Jāsaņem domāšanas gaisma. Četrdesmit sestā nedēļa (14. – 20. februārim) Pasaule draud apdullināt Dvēselei iedzimušos spēkus; Tad nu parādieties, spīdat No gara dzīlēm, atmiņas, Un stipriniet manu skatīšanu, Kas vienīgi ar gribas spēku Sevi pašu var uzturēt. Četrdesmit septītā nedēļa (21. – 27. februārim) No pasaules klēpja grib celties, Jutekļu māņus atspirdzinot, tapšanas patikšana. Lai tā atrod manas domāšanas spēku Apbruņotus ar Dieva spēkiem, Kas stipri manā iekšienē dzīvo. Četrdesmit astotā nedēļa (28.februārim – 6. martam) Gaismā, kas no pasauļu augstumiem Pilna varenības dvēselei grib plūst, - Parādies, atrisinot dvēseļu mīklas, Pasauļu domāšanas drošība; Pulcinot savu staru varenību, Cilvēku sirdī mīlu modinot! Četrdesmit devītā nedēļa (7. – 13. martam) “Es sajūtu pasauļu esamības spēku,” – tā runā domu skaidrība, atceroties paša gara augšanu tumšās pasaules naktīs; nu noliec tuvajai pasaules dienai iekšienes cerības starus. Piecdesmitā nedēļa (14. – 20. martam) Uz cilvēka es runā Sevi spēcīgi atklājot Un savas būtes spēkus atraisot, Pasaules Esamības Tapšanas Patikšana: “Tevī nesot manu dzīvību, no tās apburšanas saitēm atbrīvojusies es sasniedzu savu īsto mērķi.” Pavasaris. Piecdesmit pirmā nedēļa (21. – 27. martam) Cilvēka būtnes iekšienē Ieplūst jutekļu bagātība. Pasaules gars sevi atrod Cilvēka acs atspulgā, Bet atspulgam savs spēks No Pasaules gara jārada par jaunu. Piecdesmit otrā nedēļa (28.martam – 4. aprīlim) Kad no dvēseļu dzīlēm Gars pievēršas pasauļu esamībai, Un skaistums spiežas no telpu tālēm,- Tad no debesu tālēm nolaižas Dzīvības spēks cilvēka miesās Un vieno, varenības pilno darbojoties, Gara būti ar cilvēka esamību.
|
   Mūsu draugi
       |
© Latvijas Antroposofiskā biedrība, 2004-2010. Materiālu pārpublicēšanas gadījumā atsauce obligāta.